Zosnas Romas katoļu baznīca

Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca

Zosnas baznīca

Zosnas katoļu koka baznīcu uzcēla 1800. gadā Zosnas muižas teritorijā par tautas ziedojumiem. Veltīta Svētā Miķeļa ercenģeļa godam. 1882. gadā tika veikta baznīcas pārbūve, pēc kura baznīca kļuva 5 metrus garāka un tika piebūvēts tornītis un kora telpa.

Zosnas baznīca ir koka guļbūves viennavas celtne uz akmens mūra pamata, apšūta ar dēļiem, ar skārda jumtu un koka grīdu. Ēka darināta tikai ar cirvi, izmatojot pašu kaltās naglas. Tā ir 10 metrus gara un 7 metrus plata. Virs dievnama ieejas ir neliels četrstūrveida zvanu tornis, ko rotā kalts krusts. Baznīcu slēdz ar vairāk nekā 100 gadus vecu atslēgu. Pa kreisi no baznīcas atrodas neliels tornītis ar senu vara zvanu. Ap baznīcu ir mūra žogs ar ķieģeļu mūra vārtiem, kas ir arkveidīgi ar trim tornīšiem..

Baznīcā ir trīs altāri. Galvenajā altārī ir ievietota Svētā Miķeļa glezna, sānu altāros redzamas Svētā Antona un Jaunavas Marijas glezna "Madonna ar bērnu". Daži rituālu priekšmeti kā krucifikss un gleznas ir 50 gadus vecākas par pašu dievnamu, jo tie tika atvesti no nojauktās Regžu baznīcas.

Zosnas katoļu baznīca ir viena no mazākajām Latgales koka baznīcām un vecākais Rāznas nacionālā parka dievnams. Ievērības cienīgi ir arī vārti, žogs (celti no sarkanajiem ķieģeļiem un laukakmeņiem) un zvanu tornis.

Zosnas baznīca 1

Zosnas muižas kungu māja

Zosnas muiža

 Zosnas kungu māja

Zosnas muižas kungu māja būvēta 1870.gadā pēc Pēterburgas kņazu Goļicinu pasūtījuma, viena no retajām pildrežģa konstrukcijā celtajām ēkām Latgalē. Nelielā muiža Rāznas ezera krastā nav piederējusi slavenajam krievu kņazam, bet gan kādam ne tik ievērojamam un bagātam šīs plašās krievu dzimtas pārstāvim. Par to liecina tas, ka muižas ēka nav ne plaša, ne arhitektoniski krāšņa, kas bija raksturīgs 19.gs. krievu augstmaņu piederošajām muižu apbūvēm. Muiža īpašnieks no bagātās Goļicinu dzimtas skaisto vietu Rāznas krastā izvēlējās vasaras atpūtai. Pēc iedzīvotāju atmiņām, muižas īpašnieks uz savu muižu atbrauca vasarā, lai tajā atpūstos, zvejotu Rāznas ezerā, brauktu ar laivu uz tuvākajām līča salām. Laikā, kad kāds no Goļiciniem savā Zosnas muižā neuzturējās, saimniecību vadīja muižas pārvaldnieks.

Muižas teritorija bija apjozta ar žogu, iekļūt tajā varējis pa mūra vārtiem ceļu krustojuma pusē. Pēckara gados bija saglabājusies daļa (bojātā veidā) no muižas vārtiem, taču 20.gs. 50.gados tie tika nopostīti.

Muižas apbūve sastāvēja no 6 ēkām. Pa muižas iebraucamo ceļu, kas apstādīts kokiem (galvenokārt, liepas) var nonākt pie muižas kungu mājas. Tajā ir bijušas skaistas podiņu krāsnis, sienu un griestu gleznojumi un citi iekštelpu dekoratīvie elementi. Līdz mūsdienām ir saglabājušās historismam raksturīgas interjera detaļas – griestu dekoratīvās rozetes, durvis, gaiteņu flīžu segums.

Ēka ir vienstāva, ar augstu un slīpu jumtu, ko agrāk klāja skārds (pēc kapitālā remonta nomainīts pret šīferi). T – veida plāna ar centrālkorpusa izbūvi pret ezeru, rotaļīgu būvapjomu kārtojumu, augstu jumtu ar kokā grieztiem siju galiem rotātu platu dzegas joslu un vairākām jumta izbūvēm. 1968.gadā ēkai piebūvēts silikātķieģeļu korpuss, kas stipri izjauc kopējo apjoma arhitektūru.

Virs bijušās muižas kungu mājas ieejas durvīm paceļas neliels tornītis (iespējams, ka pirmsākumos bijis daudz dekoratīvāks un papildinājis ēkas fasādes arhitektonisko risinājumu).

Visvecākā no apbūves ēkām ir 1820.gadā celtā, t.s. “kučiera māja”.

Pie kungu mājas D gala atrodas vecs pagrabs vairāku metru augsta zemes uzbēruma veidā. Pagraba gali nostiprināti ar laukakmens mūrējumu. Mūsdienās pagrabs netiek izmantots.

1994.gadā Zosnas muižas kungu māja tika apstiprināta ar valsts nozīmes kultūras pieminekli.

Muižas parka teritorijā, pašā Rāznas ezera krastā saglabājušās divas 19.gs.beigu akmens kāpnes. Tās veidotas no tēstiem laukakmeņiem un kalpu ērtākai nokāpšanai pie ezera pa stāvo krastu.

Nav ziņu, vai Zosnas muižas īpašnieks no Pēterburgas savā vasaras muižā uzturējās līdz pirmajam pasaules karam.

Ir pamatotas ziņas, ka pirms kara Zosnas muižā darbojās skola, kurā vietējos jauniešus apmācīja klūdziņu pīšanas mākslā. Domājams, šīs nodarbības tika organizētas, lai līdzinātos Lūznavas muižas īpašniekiem Kerbedziem, kuri bija pazīstami ar savu aktīvo darbību mākslas popularizēšanā. Tas, ka kaimiņos regulāri uzturējās mākslinieki no Varšavas un Pēterburgas, uzlika zināmu iespaidu arī uz Goļicinu, kurš, negribēdams atpalikt, organizēja amatnieku nodarbības Zosnas muižā.

Otra lielākā muižas ēka – 1870.gadā celtā pārvaldnieka māja. Tā ir pagara koka māja ar pamatīgi būvētiem pamatiem, plašiem pagrabiem. Ēkas vienā galā kādreiz bija āra kāpnes uz bēniņiem. Tajos pietiekošā platībā vairāku bēniņistabu ierīkošanai, kas kādreiz ir arī darīts. Muižas pastāvēšanas laikā šo ēku izmantoja saimniecības vajadzībām, bet sākot ar 1922.gadu te atradās Zosnas skolas telpas. Māja dzīvoja skolotāji, skolas pārzinis. Kopš 1994.gada bijušā Zosnas muižas pārvaldnieka māja tika apstiprināta ar vietējās nozīmes kultūras pieminekli. Ēkai nav zīmīgu arhitektonisku pieturas punktu, nav koka dekoru, kurus var vērot muižas kungu mājā.

Pārvaldnieka māja

Trešā muižas ēka – kalpu māja izvietojas nedaudz tālāk no abām iepriekšējām ēkām. Tā bija zema, barakveidīga būve ar divām blakus izvietotajām ieejām. Domājams, ka arī kalpu māja celta vienlaicīgi ar citām muižas ēkām. Sākotnēji koka ēkas galos bija neliels dekoratīvs akcents nelielas koka tornīša imitācijas veidā. Zosnas skolas laikā, šeit dzīvoja skolotāji, bijusi ēdnīca, vēlāk vienā galā atradās noliktava

1800.gadā tika būvēta Zosnas katoļu baznīca, 1882.gadā tika veikta baznīcas pārbūve, pēc kura baznīca kļuva 5 metrus garāka un tika piebūvēts tornītis un kora telpa (slavena ar altārgleznu “Madonna ar bērnu” un senu krucifiksu).

Iepretim Zosnas baznīcai atradās muižas zirgu staļli – no šķeltiem laukakmeņiem mūrētas vairākas ēkas zem viena jumta. Pastāv uzskats, ka Goļicinam nav paticis, ka viņa muižas ēku tiešā tuvumā stāv katoļu baznīca, tāpēc staļļi tika celti tieši baznīcas vārtu priekšā. 20.gs. 20.g. bijušie muižas staļļi nonāca brāļu Magaznieku īpašumā, kuri būdami turīgi, brīvajā laikā starp pārvaldnieka māju un stalli uzcēla dzīvojamo māju. Bijušajā stallī tika turēti mājlopi.

Kā pieklājas 19.gs. muižām, arī Zosnas muižas ēkām tika veidots neliels parks (3,4 ha platībā), ar 39 koku un krūmu sugām, kas stiepjas līdz pat Rāznas ezera krastam. Parka līča dienvidu nogāzē bija ierīkots dendrārijs, uz ezera salas atradās lapene. Parku var iedalīt 3 daļās: cilvēku stādīti koki (galvenokārt, liepas), vēlākajos gados parka teritorijā ieaugušie koki un krūmi, no kokiem brīvās platības–zālāji, cilņi, skatu vietas. Liepas tika stādītas muižas iebraucamā ceļa abās pusēs, tādējādi veidojot aleju.

Vēl nesen šeit atradās Lūznavas pagasta bibliotēka, bet šobrīd muižas ēkas apskatāmas tikai no ārpuses.

Lūznavas muižas katoļticīgo kapela

kapela 2Lūznavas muižas katoļticīgo kapelā
Dievkalpojumi notiek katru svētdienu
plkst. 13.00 – Rožukronis
plkst. 14.00 – Svētā Mise

 

 

 

 

 

 

Luznavas kapela1