Madonnas statuja
Madonnas statuja Lūznavā
Jau no 20.gadsimta sākuma Lūznavas parkā stāvēja skulptūra “Madonna”, kuru bija uzstādījuši Lūznavas muižas saimnieki – Kerbedzi. Sarežģīts ir skulptūras liktenis, kurš ir cieši savijies ar latviešu tautas vēsturi.
Šajā vietā uz laukakmeņu postamenta ap 1910.gadu tika uzstādīts poļu tēlnieces Jūlijas Stabrovskas Dievmātei veltītais piemineklis. Taču dokumentālu pierādījumu, ka tieši J.Stabrovska ir autore trūkst. Pēc iedzīvotāju atmiņām, tā ir iesvētīta, tādēļ iedzīvotāji to ir ļoti sargājuši. Gadsimtu pirmajā pusē to rotāja ar ziediem, pulcējās uz lūgšanām. Stāsta, ka kara laikā, kad kareivji Dievmātes skulptūru izmantojuši kā mērķi, nekad tajā nav varējuši trāpīt.
20.gadsimta 50.gadu sākumā statuja tika nogrūsta no pjedestāla un iegrūsta dīķī, kur tā atradās līdz 1989.gadam, kad Latvijas Tautas Frontes Lūznavas atbalsta grupas biedri izvilka no dīķa statujas fragmentu. Pēc tās varēja atjaunot visu statuju. Bet, tā kā tā nevarēja būt oriģināls, atjaunotajai statujai nebūtu nekādas mākslinieciskās vērtības.
Konsultējoties ar skulptoriem, bija nolemts, ka iepriekšējās skulptūras vietā uzstādīt jaunu “Madonnu”, kas pēc sava mākslinieciskā veidola būtu līdzvērtīga vecajai un nopostītajai skulptūrai. To izgatavoja Latvijas Mākslas Akadēmijas studenti, tā ir izlieta bronzā. Skulptūras atveidošana bija Latvijas Mākslas Akadēmijas Tēlniecības studentes Lidijas Vroņevskas diplomdarbs. Tehnisko darbu veica Andris Egle. 1991.gada 28.maijā statuju no jauna uzstādīja, bet 14.jūnijā atklāja un iesvētīja.
Lai “Madonna” – “Lūznavas Māra” ar zemes spēku un savu mūžību kalpo kā pateicība lūznaviešiem, kā arī atsauc atmiņā bijušā Lūznavas īpašnieka tieksmi arī šajā Latgales pusē iedzīvināt pasaules mākslas elpu.