Zosnas Romas katoļu baznīca
Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca
Zosnas katoļu koka baznīcu uzcēla 1800. gadā Zosnas muižas teritorijā par tautas ziedojumiem. Veltīta Svētā Miķeļa ercenģeļa godam. 1882. gadā tika veikta baznīcas pārbūve, pēc kura baznīca kļuva 5 metrus garāka un tika piebūvēts tornītis un kora telpa.
Zosnas baznīca ir koka guļbūves viennavas celtne uz akmens mūra pamata, apšūta ar dēļiem, ar skārda jumtu un koka grīdu. Ēka darināta tikai ar cirvi, izmatojot pašu kaltās naglas. Tā ir 10 metrus gara un 7 metrus plata. Virs dievnama ieejas ir neliels četrstūrveida zvanu tornis, ko rotā kalts krusts. Baznīcu slēdz ar vairāk nekā 100 gadus vecu atslēgu. Pa kreisi no baznīcas atrodas neliels tornītis ar senu vara zvanu. Ap baznīcu ir mūra žogs ar ķieģeļu mūra vārtiem, kas ir arkveidīgi ar trim tornīšiem..
Baznīcā ir trīs altāri. Galvenajā altārī ir ievietota Svētā Miķeļa glezna, sānu altāros redzamas Svētā Antona un Jaunavas Marijas glezna "Madonna ar bērnu". Daži rituālu priekšmeti kā krucifikss un gleznas ir 50 gadus vecākas par pašu dievnamu, jo tie tika atvesti no nojauktās Regžu baznīcas.
Zosnas katoļu baznīca ir viena no mazākajām Latgales koka baznīcām un vecākais Rāznas nacionālā parka dievnams. Ievērības cienīgi ir arī vārti, žogs (celti no sarkanajiem ķieģeļiem un laukakmeņiem) un zvanu tornis.