Laipni lūdzam Lūznavas pagastā !!!

Šogad janvārī –1991. gada barikāžu aizstāvju piemiņas 26. gadskārta

Barikades2

...tumsā un salā
uguni kūra
baltas bērza pagales
spožas sveķu šķilas
cilvēki nāca, ugunī krāva ...

Ielūkosimies nedaudz vēsturē.
1990.gada 4. maijā Latvija bija atguvusi neatkarību no PSRS, taču asiņainie notikumi Lietuvā
(PSRS karaspēks uzbrūk Viļņas Televīzijas torņa aizstāvjiem, bojā iet 13 cilvēki) liecina, ka šī neatkarība ir trausla un apdraudēta. Latvijas Tautas frontes vadītāji aicina Latvijas iedzīvotājus pulcēties galvaspilsētā, lai izteiktu savu atbalstu lietuviešiem un paustu gatavību turpināt uzsākto valsts neatkarības atjaunošanas ceļu. Daugavas krastmalā 13. janvārī pulcējas ap 500 000 cilvēku; daudzi pēc tam iesaistās barikāžu veidošanā un aizstāvēšanā, lai nepieļautu tikko atgūtās brīvības zudību.

Barikades
Ziema. Sals. Neziņa. Bailes par savējiem. Bailes par Latviju. Ugunskuru gaisma. Biedra pleca sajūta. Svešu cilvēku atbalsts un neizsakāma, neatkārtojama vienotība.
Turp dodas arī Lūznavas pagasta iedzīvotāji.
20. janvāra vakarā notika Barikāžu atceres pasākums Lūznavas pagasta zālē, kurā kopīgi noskatījāmies Z.Vidiņa filmu “Tēvu barikādes”, kas klātesošajiem lika iejusties tā laika notikumos un pārdzīvojumos,būt aculieciniekiem tam, ka tikai cilvēku vienotība, ticība un pārliecība bija vienīgie ieroči savas valsts aizsardzībā.
Zālē bija sagādāts arī informatīvais materiāls par barikāžu notikumiem, piemiņas vietām kritušajiem aizstāvjiem un mūsu pagasta cilvēkiem, to dienu dalībniekiem. Zāles vidū bija improvizēts ugunskurs, kura svecīšu liesmas saplūda ar filmā rādīto dūmu mākoni.
Pēc filmas noskatīšanās devāmies pie mūsu Madonnas pieminekļa, kur tika iekurts ugunskurs. Iededzot svecītes un saliekot tās liesmiņas veidā, visi vienojāmies dziesmā “Vismīļā māte, Marija”.
Barikades3Pie ugunskura, dzerot tēju, raisījās nepiespiestas atmiņu sarunas, barikāžu aculiecinieks Pēteris Romančuks stāstīja par tā laika izjūtām, mājās palicēji par gaidīšanu, citi- par ziņu dienesta nemitīgu klausīšanos.
Kādā ziņu sižetā ir dzirdēts:”Mēs jau 25 gadus stāstām vienu un to pašu un ar šiem stāstiem sākam apnikt gan citiem, gan sev. Bet nestāstīt nedrīkst, citādāk atjaunotajā Latvijā dzimusī paaudze
brīvību uztvers kā pašu par sevi saprotamu un neapstrīdamu mantojumu.”
Mūsu pienākums ir pateikties visiem, kas barikādēs piedalījas, zināt, kāpēc tās notika un cienīt tos cilvēkus, kuri nepalika vienaldzīgi.

M.Gudele
Kultūras pasākumu organizatore
Lūznavas pagastā
gudelemarija@inbox.lv