• 1
  • 2

Laipni lūdzam Lūznavas pagastā !!!

Notika pirmais saimnieču saiets ”Gords, vēl gordoks”

edienu degisteshana517. martā zālē pulcējās pagasta aktīvākās saimnieces. Tas bija pirmais saimnieču saiets ”Gords, vēl gordoks” veltīts Jāzepa dienai. Katrai saimniecei vajadzēja izpildīt mājas darbu- sagatavot un noformēt ēdienu par tēmu- Gavēņa ēdiens. Astoņas saimnieces čakli un ar izdomu veica šo uzdevumu. Ēdieni bija garšīgi, dažādi, gatavoti ar mīlestību un fantāzijas piedevu.
Saimniece Valentīna Catlakša piedāvāja salātus Olivje, un pīrādziņus Kāpostiņš, Stanislava Stikute pasniedza Marinētas bietes, Lilita Urža – Sudraba kartupeļus ar burkānu salātiem, Ingrīda Ciganska uzmeistaroja ruleti – Gavēnis klāt, Ludmila Vasarāja- Gavēņa Vinegrets, Lidija Ivenkova sarūpēja Asorti- garšas kārpiņām,
Lūcija Spriņģe sacepa Ābolu –ķirbju smalkmaizīti, Vilhelmīne Draule galdā lika karstu Dārzeņu sautējumu.
Novērtējot ēdienus pēc noformējuma, garšas īpatnībām un atbilstības tēmai, žūrija vienojās par 1. vietas piešķiršanu V.Catlakšai (Olivje), 2.vietas piešķiršanu – I.Ciganskai (Gavēnis klāt) un 3. vietas piešķiršanu – V. Draulei (Dārzeņu sautējums).
Vēl tika piešķirta “Skatītāju un garšotāju simpātijas” balva- L.Spriņģei (Ābolu –ķirbju smalkmaizīte).

Roku darbu darinājumi – pagasta zālē.

Izsatde1Gandrīz katram cilvēkam ir kāds vaļasprieks jeb hobijs. Tas var būt gan praktisks, gan pilnīgi nepraktisks, nopietns un smieklīgs, dārgs vai lēts. Bet galu galā katrs vaļasprieks sniedz gandarījumu un ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids. Izrādās, hobiji ir tikpat daudzveidīgi cik katrs no mums. Piemēram: copēšana, medības, datorspēles, gleznošana, lasīšana, fotografēšana, kolekcionēšana, modelēšana, rokdarbi, dārzs, sēņošana utt. Tie cilvēkam var būt neatkarīgi no tā, vai cilvēks strādā algotu darbu vai ir pelnītā atpūtā- pensijā.
Galvenais jau ir darbotiesgribēšana, ieinteresētība – tā atzīst Nadežda un Jāzeps Laizāni. Viņiem vaļasprieki ir pat vairāki: Nadeždas rokās uzplaukst jebkurš zieds no papīra, sakārtojas domas un prāts veidojoties mandalām, acis priecē adīti un tamborēti draiskulīgi dzīvnieciņi. Viņai ir simtiem ideju mīļu un vienreizēju dāvaniņu iesaiņojumam saviem tuviniekiem jebkuros svētkos. Toties Jāzeps pārsteidz ar saviem orgināliem un praktiskiem darbiem- groziem un groziņiem.
Nāc un apskaties!

Aicinājums izgatavot putnu būrīti

Mazākie un jaunākie Lūznavas pagasta iedzīvotāji!birdhouse
Aicinājums izgatavot būrīti mūsu spārnotajiem draugiem- putniem.
Būrīšus kopīgi izkārsim 22.aprīlī Lielās talkas dienā.
Paziņot par savu līdzdalību līdz 18. aprīlim.
Lai veicas!


Marija Gudele
Kultūras organizatore Lūznavas pagastā

Par vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu kandidātu pieteikšanu

Atbilstoši Rēzeknes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas 2017.gada 21.marta lēmumam Nr.1 „Par vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu kandidātu pieteikšanas termiņa noteikšanu”, no 2017.gada 22.marta līdz 20.aprīlim noteikta vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu kandidātu pieteikšana pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā.

Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Iecirkņa numurs 742.
Iecirkņa nosaukums un adrese: Lūznavas pagasta pārvalde, Pils iela 6, Lūznava, Lūznavas pagasts, Rēzeknes novads.
Iecirkņa komisijas locekļu skaits - 7

Notiks filmas "Melānijas hronika" izrāde

Melanijas hronika26.martā plkst. 11.00, Lūznavas pagasta zālē notiks filmas "Melānijas hronika" izrāde
Ieeja 1 Euro
rež. Viesturs Kairišs, 120′, Latvija, 2016
Galvenajās lomās: Sabīne Timoteo, Edvīns Mekšs, Ivars Krasts, Guna Zariņa, Maija Doveika, Viktor Nemets, Edwin Leder, Evija Rudzīte, Baiba Broka, Kirils Zaicevs, Lilita Ozoliņa, Ģirts Krūmiņš, Astrīda Kairiša, Jana Čivžele

Īss ieskats filmā:
1941. gada 14. jūnija nakts Rīgā. Varas pārstāvji iebrūk Aleksandra un Melānijas namā, liek modināt dēlu un kāpt kravas mašīnā. Stacijā vīrieši tiek šķirti no ģimenēm. Aleksandrs atvadās ar novēlējumu: “Audzini dēlu!”. Deportētos ved uz Sibīriju lopu vagonos. Lai izpildītu vīra novēlējumu, Melānijai vispirms nākas izdzīvot, pēc tam – dzīvot. Izsūtījums viņu saved kopā ar dažādiem cilvēkiem, taču izsūtījums ir dzīves spoguļattēls – šķir tuvos un satuvina tālos. Kara beigās Sarkanais Krusts ļauj Melānijai aizsūtīt dēlu uz Latviju. Visu izsūtījuma laiku viņa raksta Aleksandram vēstules un krāj kastē, jo nezina kur tās nosūtīt. 1957. gadā Melāniju atbrīvo. Viņa dodas uz Rīgu, kur uzzina, ka viņas vīrs Aleksandrs jau pirms divpadsmit gadiem izsūtījumā miris. Intelektuāls vērojums mudina Melāniju uzņemties atbildību šķietami bezcerīgās situācijās un izkļūt no pasīvas upura lomas, traumu transformējot cilvēcībā.